Katram no dabas kāds nieciņš ir dots, Lai tas var laimīgs še būt. Vai tas ir zīlonis, cilvēks jeb ods, Katrs grib mīlēts reiz kļūt. [Chorus] Dzīve ir īsa, drīz tā var zust, Burvīgo mīlu katris grib just. [Verse] Dzīvot ir mīlēt, bez mīlas nav prieks, Katrs pie sevis to zin. Ja ir ko skūpstīt, tad pārējais nieks, Amors tad uzvaru svin. [Chorus] Dzīve ir īsa, drīz tā var zust, Burvīgo mīlu katris grib just. [Verse] Cilvēks var iztikt bez maizes un sāls, Nedzert pat šņabi, nudien. Bet, kad pie debesīm mēness spīd bāls, Tad viņš uz randiņu skrien. [Chorus] Dzīve ir īsa, drīz tā var zust, Burvīgo mīlu katris grib just. [Verse] Ziema kad barga, kniebj degunā sals, Pārītim apkārt jūk sniegs, Viņu dēļ pasaulei pienākt var gals, Mīla tos apņem kā miegs. [Chorus] Dzīve ir īsa, drīz tā var zust, Burvīgo mīlu katris grib just. [Verse] Vecīts, kam galviņa balta kā krīts, Dzīvē un darbā jau švaks, Lai gan tam kājiņas nespēkā trīc, Tomēr uz meičām kā traks. [Chorus] Dzīve ir īsa, drīz tā var zust, Burvīgo mīlu katris grib just.
0/500