Pants 1 Ir dienas, kad sev jautāju — kāpēc vēl, ja neviens mani nesauc vārdā. Istaba klusa kā svešs ceļš, Laiks te vienkrši stāv Guļu gultā, skatos griestos, domās pazūdu bez pēdām. Tik viegli būtu aiziet prom, kā dvašai izgaist rīta aukstumā. Bet kaut kas vēl mani notur šeit. Piedziedājums Es palikšu šeit vēl vienu dienu, pat ja nezinu — kāpēc. Elpa klusa, bet tā vēl ir manī, Tas ir viss kas man pieder. Ja pasaule mani negaida, es tomēr palikšu te. Varbūt rīt būs mazliet vieglāk, varbūt atkal atradīšu sevi. Pants 2 Reizēm galva griežas, un ķermenis kļūst tik smags. Kā vilnis, kas neatkāpjas, kā nakts, kas nebeidzas Bet kaut kur šajā tukšumā vēl dzirksts nav nodzisusi. Tik maza, tikko jūtama, bet tā čukst man — “paliec”. Piedziedājums Es palikšu šeit vēl vienu dienu, pat ja nezinu — kāpēc. Elpa klusa, bet tā vēl ir manī, Tas ir viss kas man pieder Tilts Nav jāzin viss uzreiz, nav jābūt stipram Ja spēj spert vēl vienu soli, ar to jau pietiek man. Es palikšu… šeit.
