Daudz prieka, maz prāta Sniegs kūst uz sārta. Labirints klauvē un prasa: Kas divas stundas dēļus kasa? Triec traktoru kalnā, Mauc arklu sniegā. Blēras ragana pīpē Nervozi degunu kasa. Traktors ārdās, traktors rūc, Pāri māliem riepas šļūc. Melno maizi pilnām mutēm Lielām acīm rubaks stūķē. Kad smadzenes dūņās, Abas kājas rullē. Tās dubļus mīca Un meža takas pulē. Pāri ceļiem dubļainiem Traktors pilnā ručkā braukā, Tas savā pagraba piekabē Velk spoku maizi laukā. Traktors ārdās, traktors rūc, Pāri māliem riepas šļūc. Melno maizi pilnām mutēm Lielām acīm rubaks stūķē. Vējš liels pūš burās, Rubaks knapi kājās turas. Tam pa dēļiem jārāpo knaši, Dzelmē duļķes jāmaisa aši. Kapsētā zebras rikšo, Tās jāķer pa fikso. Un jāzīmē taisnes, Lai uzskrietu kalnā. Traktors ārdās, traktors rūc, Pāri māliem riepas šļūc. Melno maizi pilnām mutēm Lielām acīm rubaks stūķē. Negants viesulis brāžas Pār lielajiem tīrumiem aši. To maizi, ko sēsim, Mēs pļausim paši. Ir bedraini ceļi, Ir tīrumi plaši. Ir plakana zeme Un rubaki aši. Traktors ārdās, traktors rūc, Pāri māliem riepas šļūc. Melno maizi pilnām mutēm Lielām acīm rubaks stūķē.
