[1. pants] Kaimiņi sanākuši Mūsu vecajā namā, Vakara sarunās silti Atkal satiekamies kopā. Tik daudz ko stāstīt mums, Ko ziemā glabājām klusībā, Pavasaris atnācis, Un mēs atkal esam blakus. [Piedziedājums] Ir tik daudz, ko atcerēties, Par ko runāt, ko pārrunāt, Mūsu bērni, mūsu mazbērni, Dzīves stāsti turpinās. Un melleņu balzams vakarā Tik labi iederējās, Smiekli, dziesmas un draudzība Mūs visus vienoja. (mūs visus vienoja) [2. pants] Nesen mūsu mājā Piedzima mazs puisēns, Vecie aiziet klusumā, Jaunie nāk viņu vietā. Bet šis vakars nav par skumjām, Tas ir par satikšanās prieku, Par skaisto vasaru, Ko visi gaidām kopā. [Piedziedājums] Ir tik daudz, ko atcerēties, Par ko runāt, ko pārrunāt, Mūsu bērni, mūsu mazbērni, Dzīves stāsti turpinās. Un viesi no tālās Indijas Drīz pie mums jau atbrauks, Jo kopā būšanas prieks Nekad nepazūd. (nekad nepazūd) [Noslēgums] Tas bija agrāk, tas ir tagad, Un vēl ilgi paliks tā, Kamēr sirdīs dzīvo draudzība Un melleņu balzama gars. (gars)


