[Verse] Katram stāsts, viņa pagastā zināma, Pēc desmaizes smaržas—pazīstama. Sēklu straume, vietā siekalas, Nakts viņas māksla, bez atskaņas. [Chorus] Lēta mauķele, viss zināms sen, Viss, kas sēni atgādina, viņai delikatessen. Lēta mauķele, viņa dzīvo kā ēna, Desmaizes rij, paliek tikai tēma. [Verse 2] Sarkanas lūpas, no grēkiem mirdz, Katra bāra stūrī, viņa skan un dzirkst. Pagasta vīri, rindā stāv, Viņas vārds uz mēles—vēsture nav. [Chorus] Lēta mauķele, viss zināms sen, Viss, kas sēni atgādina, viņai delikatessen. Lēta mauķele, viņa dzīvo kā ēna, Desmaizes rij, paliek tikai tēma. [Bridge] Naktī klīst, klusums dreb, Grēks viņas karogs, kurš nekad nedzied. Vārdi uz sienām, bet viņa smej, Viņas pasaulē nav nekā sveš. [Chorus] Lēta mauķele, viss zināms sen, Viss, kas sēni atgādina, viņai delikatessen. Lēta mauķele, viņa dzīvo kā ēna, Desmaizes rij, paliek tikai tēma.
