Tālā pasaul's malā, Kādā palmu salā, Dzīvoja reiz maziņš mērkaķīts. Rāpās palmas galā, Līda tumšā alā, Vārdu sakot, bija nelaimīgs. [Piedz] Manu mazo mērkaķīti, ūūū, Nepaliec jel vientulītis viens pats tu. Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu, Došu kaut vai mazu bučiņu. Lielās mīlas mokās, Aste sēri lokās, Viņai līdzi jūt vien krokodīls! Solās zemes lodi, Izdauzīt kā bodi, Ja bez mīlas jādzīvo ir še. [Piedz] Manu mazo mērkaķīti, ūūū, Nepaliec jel vientulītis viens pats tu. Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu, Došu kaut vēl vienu bučiņu. Te, lūk, kādā dienā, Mērkaķīte viena, Kautrīgi starp krūmiem tuvojās. Mirdz tai zobi balti, Eleganti, stalti, Aste tai pa zemi vazājās. [Piedz] Manu mazo mērkaķīti, ūūū, Nepaliec jel vientulītis viens pats tu. Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu, Došu kaut vai divas bučiņas Nu ir tiešām labi, Nu mēs kopā abi, Caurām dienām, naktīm staigājām. Jūrā plīvo masti, krokodīls ar asti Aizgrābtībā slauka asaras! (Vai, vai, vai) [Piedz] Manu mazo mērkaķīti, ūūū, Nepaliec jel vientulītis viens pats tu. Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu, Došu mērkaķīgu bučiņu Noglāstīšu tavu galvu, pieglaudīšu tavu spalvu, Došu mērkaķīgu bučiņu.
