Tagadne Lēni Aust

[Pants 1] Bija dienas, kad klusēju ilgāk, Nekā vajadzēja pašam sev. Bija ceļi, pa kuriem viens gāju, Kaut ap mani bija ļaužu tūkstošiem. Vējš nesa līdzi vecus stāstus, It kā lapas gar tukšiem laukiem. Un es mācījos no jauna ticēt, Ka vēl varu atrast sev mājvietu. [Piedziedājums] Un tagad rīts aust daudz lēnāk, Vairs nav jābēg projām no sevis. Ja jau rīts nāk klusu un maigāk, Zinu, bija vērts šo visu gaidīt. Dzīve atgriežas maziem soļiem, Ne ar ovācijām un vētrām. Dažreiz pietiek ar vienu smaidu, Lai tu noticētu jaunam rītam. ⸻ [Pants 2] Bija draugi, kas palika blakus, Bija tie, ko aiznesa laiks. Katrs rēta man kaut ko iemācīja, Katra kļūda par mācību kļuva. Dažreiz es apstājos, klausos klusumā, Agrāk tas mani biedēja iekšā. Tagad zinu – ne katra ēna Atnāk un paliek šeit uz ilgu laik’. [Piedziedājums] Un tagad rīts aust daudz lēnāk, Vairs nav jābēg projām no sevis. Ja jau rīts nāk klusu un maigāk, Zinu, bija vērts šo visu gaidīt. Dzīve atgriežas maziem soļiem, Ne ar ovācijām un vētrām. Dažreiz pietiek ar vienu smaidu, Lai tu noticētu jaunam rītam. ⸻ [Tilts] Un ja atkal lietus ķers uz ceļa, Es jau zināšu – tas paies garām. Jo pēc vētrām ne debesis mainās, Maināmies mēs paši sevī. ⸻ [Piedziedājums] Un tagad rīts aust daudz lēnāk, Un vairs nav jāsteidzas nekur. Katrs jauns rīts kļūst nedaudz gaišāks, Kad tu iemācies sevi mīlēt. Dzīve atgriežas maziem soļiem, It kā saule pēc garas nakts. Un šodien pietiek tik ļoti maz – Ticēt, ka rītdiena atnāk vēlreiz.