[Verse 1] Kad es sestdien gāju kreklus iepirkties, Tekstilpārdevēja bija skaistule paties. Tērpusies tā tiešām pēc modes jaunākās Un viņas blūzē krāšņā bija pogas zeltainas. Es skatījos un prātoju, Tad sadūšojos, teicu to, ko domāju: [Chorus] Es vēlētos par pogu blūzē kļūt Un tavai sirsniņai tik vienmēr tuvu, tuvu būt, Un naktī, kad tā novilkta, Es priecāšos, jo būšu tavā istabā. [Verse 2] Vakarā tai pašā kopā staigājām Parkā abi divi un rokas turējām, Bija jauki, tikai traucēja mazliet, Ka visas blūzes pogas bija aizpogātas ciet. Es skatījos un prātoju, Tad atkārtoju manu veco humoru: [Chorus] Es vēlētos par pogu blūzē kļūt Un tavai sirsniņai tik vienmēr tuvu, tuvu būt, Un naktī, kad tā novilkta, Es priecāšos, jo būšu tavā istabā. [Verse] Ai, Anna, mīļā Anna, Gribu jautāt tikai vienu pašu liet'. Ak, Anna, mīļā Anna, Vai tad tiešām visām pogām jābūt ciet ? [Chorus Es vēlētos Par pogu blūzē kļūt Un tavai sirsniņai it vienmēr tuvu tuvu būt Un naktī, kad tā novilkta Es priecāšos, jo būšu tavā istabā Es vēlētos par pogu blūzē kļūt Un tavai sirsniņai tik vienmēr tuvu, tuvu būt, Un naktī, kad tā novilkta, Es priecāšos, jo būšu tavā istabā. Es priecāšos, jo būšu tavā istabā!
0/500