Pirms mīlā kuģi nav dragāti Un neizglābjami grimuši, Mēs ticam, ka esam bagāti, Ka mīlestībai mēs dzimuši. Kad paliek vairs kailā dzīvība, Viena pati, stipra vai vārgāka, Un liela bez izvēles brīvība - Būt brīvam no visudārgākā, - Sirds jūtas likteņa apzagta, Kaut likās - mēs paši tā lēmēji. Bet otru var mīlā apzagt tad, Kad paši mēs - tikai ņēmēji. Vēl jūra pēc vētras nav rimusi, Dziļdziļi gul kuģi dragātie. Aug neziņa, šaubās dzimusi: No abiem - kurš bija bagātnieks? Pirms mīlā kuģi nav dragāti Un neizglābjami grimuši, Mēs ticam, ka esam bagāti, Ka mīlestībai mēs dzimuši. Mēs ticam, ka esam bagāti, Ka mīlestībai mēs dzimuši.
0/500