Kad saule ausa pār laukiem klusi, Es motoru rūcinu, laiks jau spust. Rokas pie stūres, skatiens kā tālā, Sākas mans ceļš caur lauku kā mālā. Hei, es esmu traktorists – Zem maniem riteņiem zeme ir dzīst. No rīta līdz krēslai, bez steigas, bez stresa, Mana dzīve rit vagās – kā dziesma bez preses. Hei, es esmu traktorists – Kur dubļi, tur gods, un darbs nav garām risks! Maize no zemes, maize no darba, Putni skrien līdzi, kā vējš caur garba. Man kabatā graudi, un sirdī miers, Jo šajā laukā mans ritms un svars ir. Hei, es esmu traktorists – Zem maniem riteņiem zeme ir dzīst. No rīta līdz krēslai, bez steigas, bez stresa, Mana dzīve rit vagās – kā dziesma bez preses. Hei, es esmu traktorists – Kur dubļi, tur gods, un darbs nav garām risks! Kad citi skrien, man laiks lēni rit, Bet laukā ik brīdis – tas zelta vērts ir. Es redzu kā debesis mainās virs galvas, Un katru dienu tās stāsta man stāstus. Kad saule riet un rati apklust, Man sirdī vēl dūko – tas nemaz neaprust. Es noslauku pieri un pateicos klusām, Par dienu, kas atkal bija Hei, es esmu traktorists – Zem maniem riteņiem zeme ir dzīst. No rīta līdz krēslai, bez steigas, bez stresa, Mana dzīve rit vagās – kā dziesma bez preses. Hei, es esmu traktorists – Un rīt no jauna – atkal viss tiks darīts!