Tai vasarā kad satiku tevi, Iepazinu es no jauna sevi, Tai vasarā kad satiku tevi, Dzirksteļoja manas domas, Nebija miera man no labas omas, Tu iepazini visas manas lomas, Atvērdama manas dvēseles somas, Manai sirdij blakus liki savu. Tu esi mana frēzija, tik skaista kā neviena, Tu esi mana frēzija ar smaržu viskārāko, Tu mani pacel debesīs tik vienu, Un ļauj man sevi baudīt. Mēs gulējām pieneņu laukā, Un dāvājām glāstus viens otram, Liegs vējiņš veldzēja sirdis, Kas mīlas tveicē pukstēja vienotā ritmā. Kā mūžīgi burvīgs mums likās šis mirklis, Kas pasaules rūpes, kā krītiņus dzēš, Tik patiesa un pirmatnīga šķita, Mūsu kaislīgā vasaras romantika. Tu esi mana frēzija, tik skaista kā neviena, Tu esi mana frēzija ar smaržu viskārāko, Tu mani pacel debesīs tik vienu, Un ļauj man sevi baudīt.
0/500