Tu aizgāji no manis dzīvē tālu, Cik tālu vien, no kāda aiziet var. Aiz sevis gadus nopļāvi kā vālu, Tik sirds vēl sāp, tāpat kā tovakar. Aiz sevis gadus nopļāvi kā vālu, Tik sirds vēl sāp, tāpat kā tovakar. Bij` Jāņu nakts, aiz kalniem dega liesmas, Tev galvu klāja ziedu vainags balts. No visiem kalniem vēji nesa dziesmas, Sirds laimē kūsāja kā vīna šalts. No visiem kalniem vēji nesa dziesmas, Sirds laimē kūsāja kā vīna šalts. Ai, jaunība, ai, bērnu gadi baltie, Kas velti ilgots, tikai sāpes rod. Caur dzīvi gadi brien kā zirgi kalti, Bet jaunību nekas vairs neatdod! Caur dzīvi gadi brien kā zirgi kalti, Bet jaunību nekas vairs neatdod! Ir atkal Jāņu nakts un atskan līgo, Vējš klusos kokos skumji kokli kar. Man matos sirmi pavedieni stīgo, Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar. Man matos sirmi pavedieni stīgo, Bet sirds vēl sāp tāpat kā tovakar.