Ja tagad pēkšņi bremžu troses pārtrūkst! Jo kalna kalnā motocikls skrien. Un vējš un vējš, un ātrums, ātrums, ātrums, Tāds reibinošs un pieaugošs arvien. Es ziņu: krustceļos tā izskriet nedrīkst. Tā stopsignāli tavu mūžu zog. un nevar pārlēkt ceļa vidū bedri, Un ātrums plok, un ātrums atkal plok. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien. Un bremzes kauc. Kaut gribētos tik ļoti Ar pilnu jaudu visos ceļos traukt. Bet sākas atkal ceļi līkumoti- Nekur bez bremzēšanas neaizbraukt. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien. Šajā pasaulē līkloču ceļos klīzdams, Es mācījos: ja tu kā zibens skrej Un bremzēt neproti, tu esi bīstams Un dzīves ceļiem katrai satiksmei. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien. Un tomēr - ātrumu es cildinu kā svētu! Kaut tāpēc vien, ka to vairs neatsaukt. Ja mēs šos ceļus ātrāk izbūvētu, Mēs varētu bez bremzēšanas braukt. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien. Teic-braukšana nav tik pie stūres sēsties, Teic-braukšana nav tikai ātrums vien. Tā esot lielā māksla orientēties, Kad ceļi līkumos un grambās skrien.
