Dievs, svētī sērdieni, Kas meklē fizāļus, Svētī jel to bērnu, Ak, svētī jel to! Kur dzeltenie augļi zied, Kur čaumalas šalcē, Lai atrastu viņš tos, Lai prieks atnāktu! Un fizālis pēkšņi runā: „Es esmu karalis! Man vajag tavu dvēseli Un arī tavu cepuri!” Sērdienis šokā dejo, Un dzied pretējā valodā: „Es tevi precēšu rīt Un nosaukšu tevi par šleseru!” Tad debess atveras vaļā – Nolaižas milzīgs putns, Kas apēd abus divus Un aizlido uz Rīgu! Dievs, svētī sērdieni, Kas meklē fizāļus, Svētī jel to bērnu… Un arī to putnu!
